Kā valsts izmanto azartspēles  ienākumu gūšanai

Valstis var izmantot azartspēles pašas savu finanšu veidošanai – aktīvi apliekot dažādas ar azartspēlēm saistītās aktivitātes ar nodokļiem vai arī organizējot azartspēles pašas, bieži ieņemot monopola stāvokli dažādās ar azartspēlēs saistītās nozarēs, piemēram bingo vai loterijās. Dažkārt rodas situācijas, kad valstis oficiāli ir aizliegušas azartspēļu organizēšanu privātajā sektorā vispār, reizē, caur valsts kapitālsabiedrībām organizējot dažādas azartspēles.

 

Latvija ir gadījums, kad azartspēles ir atļautas, taču tās ir apliktas ar augstiem nodokļiem. Latvijā šajā brīdī esošā nodokļu politika un azartspēļu organizēšanu regulējošie likumi padara daudzas azartspēles un kazino internetā par nerentablām. Tajā pašā laikā, daudzas azartspēles ir aizliegtas tiešsaistē. Tas rada situāciju, kad Latvijā ir dažādas azartspēles, kas nav pieejamas legālā veidā vispār vai ir pieejamas tikai dažās ekskluzīvās vietās.

 

Tajā pašā laikā Latvija ir arī valsts, kas ir ieņēmusi faktisku monopola stāvokli atsevišķu azartspēļu veidu organizēšanā. Latvijas valstij pieder uzņēmums LatLoto, kas organizē, galvenokārt, uz loterijām un bingo principiem balstītas spēles. Ļoti populāra televīzijas spēle ir Super Bingo, ko iecienījuši dažāda vecuma cilvēki. Plaši izplatītas ir arī loterijas biļetes.

 

Ar šādu tehniku valsts mēģina iegūt maksimumu no iespējamiem ienākumiem azartspēļu biznesā. Latvijas valsts gan iegūst lielu daudzumu nodokļu ieņēmumu no legālā azartspēļu biznesa privātajā sektorā, gan gūst ienākumus no pašu organizētajām azartspēlēs.

 

Valstis parasti izmanto augstus nodokļu režīmus, lai ierobežotus dažādus, valsts skatījumā, sabiedrībai nevēlamus uzņēmējdarbības veidus. Šādā situācijā rodas paradokss, kad valsts ierobežo azartspēles, taču reizē aktīvi izmanto savu monopola stāvokli azartspēļu biznesā, lai gūtu maksimālus ienākumus.

 

Sevis organizētās azartspēles valsts reti kad traktē kā azartspēles, lai gan tās pašos pamatos ne ar ko neatšķiras no citām azartspēlēm. Jāņem vērā, ka valsts organizētās azartspēles bieži spēlē sabiedrībā mazāk aizsargātās grupas – cilvēki ar vidēja un vidēji zema līmeņa ienākumiem, tajā skaitā seniori. Tajā pat laikā cilvēki ar augstiem ienākumiem drīzāk spēlēs īstās kazino spēles. Jautājums par to, cik tas ir pareizi, lai paliek citām diskusijām.